Energoefektivitātes sertifikāts Spānijā: galvenie punkti pirms darījuma.

Kāpēc Spānijā ir nepieciešams energosertifikāts?

Energosertifikāts (Certificado de Eficiencia Energética) ir oficiāls dokuments, kas apliecina konkrētas ēkas vai atsevišķas telpas enerģijas patēriņa līmeni un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. Spānijā tam ir svarīga loma jebkurā darījumā ar nekustamo īpašumu: bez sertifikāta nav iespējams likumīgi pārdot vai izīrēt īpašumu. Galvenās īpašnieku bažas ir saistītas ar risku, ka notārs atteiksies apstiprināt darījumu, ar naudas sodiem un laika zudumu. Savukārt potenciālie pircēji vai īrnieki vēlas būt pārliecināti, ka izmaksas par elektrību, apkuri un dzesēšanu nebūs nepamatoti augstas.

Mūsdienās šim dokumentam ir ne tikai informatīva nozīme. Jo labāka ir energoefektivitātes klase, jo izdevīgāki ir “zaļā hipotēkas” nosacījumi, un nākotnē līdz 2030. gadam ir sagaidāmi papildu ierobežojumi īpašumiem ar viszemāko energoefektivitātes kategoriju (G). Tāpēc īpašniekiem ir svarīgi laikus parūpēties par sertifikāta noformēšanu, lai izvairītos no sarežģījumiem ar īpašuma pārdošanu vai izīrēšanu.

Kad sertifikāts ir nepieciešams, un kādi īpašumi ir atbrīvoti?

Obligātie gadījumi

Pārdošanas vai īres sludinājuma publicēšana lielākajos portālos: nenorādot energoefektivitātes klasi, portāls var bloķēt publikāciju.
Pirkuma un pārdošanas darījuma veikšana: notārs neapstiprinās līgumu, ja nebūs sertifikāta.
Īpašuma izīrēšana (gan ilgtermiņa, gan īstermiņa): sertifikāts jāpievieno līgumam, kopiju nododot īrniekam.
“Zaļās hipotēkas” noformēšana bankā (kredīts ar īpašiem nosacījumiem A vai B klases īpašumiem): ja sertifikāta nebūs, finanšu iestāde (piemēram, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria) atteiks kredīta izsniegšanu vai pārskatīs likmi.
Subsīdiju saņemšana, veicot ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbus: bez derīga sertifikāta subsīdiju nenoformēs.

Izņēmumi

Garāžas, noliktavas, īpašumi, kas paredzēti nojaukšanai vai kapitālai rekonstrukcijai. Tiem sertifikāts nav nepieciešams.
Nelieli īpašumi ar platību līdz 50 m²: dažos Spānijas autonomajos apgabalos šāds platības lielums var tikt atbrīvots no sertifikācijas.
Vēsturiskas vai kultūras nozīmes ēkas: ja energoefektivitātes uzlabošana pārkāpj arhitektonisko vērtību, dažkārt atļauj neiegūt sertifikātu. Tomēr jebkādas izmaiņas šādos īpašumos ir rūpīgi jāsaskaņo.

Ja jūs iegādājāties īpašumu sen un neplānojat to pārdot vai izīrēt, varat nesertificēt. Bet, tiklīdz rodas nepieciešamība pēc darījuma vai subsīdijām saules paneļu uzstādīšanai, ir jāparūpējas par energodokumenta reģistrāciju.

Energoefektivitātes klases: no A līdz G

Spānijā ir septiņas energoefektivitātes klases: A, B, C, D, E, F un G. Tās atšķiras pēc krāsas un enerģijas patēriņa procentuālā īpatsvara attiecībā pret vidējiem rādītājiem.

Augstas efektivitātes klases (A, B un C)

A (tumši zaļa): vislabākais patēriņa rādītājs, ne vairāk kā 50% no vidējā līmeņa. Bieži sastopams jaunbūvēs ar modernām energotaupības tehnoloģijām.
B (zaļa): patērē līdz pat uz pusi mazāk enerģijas salīdzinājumā ar standarta īpašumu. Var ietvert gan jaunas ēkas, gan kapitāli izremontētas ēkas.
C (gaiši zaļa): par 10–25% efektīvāka nekā vidējais līmenis, parasti ietver siltumizolāciju, saules paneļus un kvalitatīvu klimata iekārtu.

Vidējais un zemais energoefektivitātes līmenis (D, E, F un G)

D (dzeltena): rādītājs bieži sastopams vidēja vecuma mājās. Te var būt dubultstiklojums, pamata siltumizolācija. Parasti patēriņš ir par 10% zemāks nekā vidēji.
E (gaiši oranža): visizplatītākā klase Spānijā (vairāk nekā 70% mājokļu). Tas ir standarta vidējais patēriņa līmenis.
F (tumši oranža): par 25% pārsniedz vidējo enerģijas patēriņa līmeni, visbiežāk raksturīga mājām, kas vecākas par 40 gadiem, ar nolietotām apkures sistēmām.
G (sarkana): īpašumi ar vissliktāko energoefektivitāti, bieži vien prasa pilnīgu renovāciju, lai sasniegtu pieņemamu līmeni. Paredzams, ka līdz 2030. gadam attiecībā uz šādiem īpašumiem tiks piemēroti ierobežojumi pārdošanas un īres darījumos.

Kā iegūt energosertifikātu?

Galvenā noformēšanas kārtība

1. solis. Atrast tehnisko speciālistu. Var vērsties Arhitektu savienībā, Būvnieku savienībā vai atrast sertificētu tehniķi internetā.
2. solis. Pieprasīt tāmi un saskaņot vizīti. Obligāti nepieciešama īpašuma apskate klātienē.
3. solis. Veikt energoauditu. Speciālists izpēta ēkas siltumaizsardzību, apkures, kondicionēšanas sistēmas un citus parametrus, lai aprēķinātu CO2 emisijas un enerģijas patēriņa līmeni.
4. solis. Saņemt atzinumu un ieteikumus. Aprēķiniem tiek izmantota oficiāli atzīta Rūpniecības ministrijas programmatūra. Atzinumā būs ieteikumi energoefektivitātes klases paaugstināšanai.
5. solis. Reģistrācija. Pēc reģistrācijas reģistrā īpašnieks saņem sertifikāta oriģinālu.

Derīguma termiņš un atjaunošana

Vairumā gadījumu sertifikātu izsniedz uz 10 gadiem. G klasei derīguma termiņš ir samazināts līdz 5 gadiem, lai motivētu īpašnieku veikt energomodernizāciju. Ja ēkā ir veikti nopietni remontdarbi, lai uzlabotu tās siltuma raksturlielumus, ir jēga noformēt jaunu sertifikātu, lai atspoguļotu augstāku klasi un vienkāršotu turpmākos darījumus.

Izmaksas un sodi

Sertifikācijas cena ir atkarīga no platības un reģiona, vidēji svārstās no 60 līdz 130 eiro dzīvokļiem (50–100 m²) un 200–300 eiro lielām villām. Papildus dažos autonomajos apgabalos tiek maksāta nodeva 5–15 eiro apmērā. Izplatīts orientieris — 1,5 eiro par katru m².

Viegls pārkāpums (naudas sods no 300 līdz 600 eiro): neatbilstība minimālajām prasībām (piemēram, klases datu trūkums sludinājumā).
Nopietns pārkāpums (naudas sods no 601 līdz 1000 eiro): sertifikāta neiesniegšana pircējam vai īrniekam.
Ļoti nopietns pārkāpums (naudas sods no 1001 līdz 6000 eiro): apzināta viltošana vai pilnīga dokumenta neesamība pārdošanas brīdī.

Papildu aspekti: ITE un globālās sertifikācijas

Daudzdzīvokļu ēkām var būt nepieciešama arī ITE (Inspección Técnica de Edificios), kas tiek veikta reizi 10 gados (precīzus termiņus nosaka autonomais apgabals). Pārdodot dzīvokli, dažkārt ir jāuzrāda, ka ēka ir izgājusi tehnisko apskati. Turklāt Eiropas valstīs popularitāti iegūst starptautiskie sertifikāti LEED (Leadership in Energy and Environmental Design), BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method) un “Pasīvā māja” (koncepcija ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu). Tomēr Spānijā vairumam darījumu tieši nacionālais energosertifikāts paliek izšķirošais dokuments.

Noslēgums

Energosertifikāts Spānijā ir obligāts elements jebkurā likumīgā darījumā ar nekustamo īpašumu. Īpašnieki, kas laikus saņēmuši dokumentu, samazina sodu risku, iegūst pieeju “zaļajām hipotēkām”, kā arī paaugstina sava mājokļa pievilcību tirgū. Savukārt pircēji var novērtēt iespējamās enerģijas izmaksas un laikus plānot modernizāciju. Ņemot vērā, ka līdz 2030. gadam G klases ēkām var parādīties papildu ierobežojumi, ir vērts laikus parūpēties par augstāku energoefektivitātes līmeni. Tā jūs saglabāsiet gan īpašuma vērtību, gan savu mieru.