Dubulta aplikācija Spānijā: galvenie riski un risinājumi.

Izpratne par dubultās aplikšanas ar nodokļiem problēmu Spānijā

Daudziem ārzemniekiem, kuriem pieder īpašumi Spānijā vai kuri vada uzņēmējdarbību šajā valstī, pastāv risks maksāt nodokļus divās jurisdikcijās vienlaikus. Dubultā aplikšana ar nodokļiem nozīmē situāciju, kad fiziska vai juridiska persona maksā nodokļus par tiem pašiem ienākumiem vai īpašumu divās valstīs. Šādi apstākļi var radīt papildu izmaksas, sodus un sarežģījumus finanšu plānošanā. Rezultātā cilvēki saskaras ar šādām “problēmām”:

• Risks pārmaksāt nodokļus un ciest finanšu zaudējumus.
• Neskaidrības par nodokļu rezidences noteikšanu.
• Grūtības starptautisko līgumu un nacionālo nodokļu atvieglojumu piemērošanā.

Tomēr pastāv efektīvi risinājumi, kas ļauj samazināt vai pilnībā izvairīties no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, ja laikus izprot juridiskos mehānismus un ievēro nodokļu prasības.

Kā noteikt nodokļu rezidenci

Galvenais faktors, lai izprastu šo problēmu, ir zināt, kas tiek uzskatīts par nodokļu rezidentu Spānijā. Spānijas likumdošana nosaka, ka fiziska persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja:

• Tā uzturas Spānijā vairāk nekā 183 dienas gadā.
• Tai ir “dzīves interešu centrs” Spānijā (ģimene, galvenais ienākumu avots).

Juridiskajām personām svarīgākais kritērijs ir uzņēmuma “efektīvās vadības” atrašanās vieta. Spānijas nodokļu rezidentiem ir jādeklarē visi pasaules ienākumi, savukārt nerezidenti maksā nodokļus tikai par ienākumiem, kas gūti Spānijā.

Starptautisko līgumu (DTT) loma Spānijā

Spānija ir noslēgusi vairāk nekā 90 starptautiskus dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas līgumus (DTT – Double Taxation Treaty) ar dažādām valstīm. Šie līgumi ir balstīti uz principu, ka tās pašas ienākumu plūsmas netiek aplikti ar nodokļiem divās valstīs vienlaikus. Tie regulē nodokļu piemērošanu:

• Uzņēmumu peļņai un pastāvīgajām pārstāvniecībām.
• Darba algas un pašnodarbinātības ienākumiem.
• Ieņēmumiem no nekustamā īpašuma, dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām.
• Kapitāla pieaugumam no aktīvu pārdošanas.
• Pensijām, valdes locekļu honorāriem, mākslinieku un sportistu ienākumiem.

Līgumi var noteikt preferenciālās nodokļu likmes un skaidrus noteikumus par to, kurā valstī ir jāmaksā galvenais nodoklis. Katrs konkrētais gadījums (piemēram, dividendēm no ārvalstīm vai nekustamā īpašuma pārdošanai Spānijā nerezidentam) ietver īpašas prasības.

Spānija – Krievija: Konvencijas daļēja apturēšana

1998. gada decembrī Spānija un Krievija parakstīja konvenciju par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu un nodokļu apiešanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem. Tomēr dažas šīs konvencijas normas tika apturētas no 2023. gada 8. augusta. Ir svarīgi atzīmēt, ka pamatnoteikums, kas ļauj atskaitīt vienā jurisdikcijā samaksāto nodokli citā, nebija apturēts šī raksta tapšanas brīdī. Tas nozīmē, ka dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānisms joprojām ir spēkā, lai gan dažām ienākumu kategorijām var nebūt pieejamas preferenciālās nodokļu likmes.

Kā praktiski izvairīties no dubultās aplikšanas ar nodokļiem?

Bez DTT līgumiem Spānijā pastāv arī iekšējie mehānismi, kas atvieglo nodokļu bāzes aprēķinu un samazina riskus. Galvenie risinājumi ietver:

• Rezidences statusa noteikšana. Precīza analīze par to, vai gada beigās esat nodokļu rezidents Spānijā (vai citā valstī). Tas ļauj pareizi deklarēt ienākumus un piemērot atbilstošu nodokļu režīmu.
• Nodokļu atlaides. Spānijas nodokļu rezidents var samazināt savus nodokļu maksājumus Spānijā par summu, kas jau samaksāta ārzemēs. Ir svarīgi saglabāt attiecīgos dokumentus (rezidenta sertifikātu, nodokļu maksājumu izziņas).
• Ienākumu atbrīvojums. Dažos gadījumos, ja ir izpildīti DTT noteikumi, noteikti ārvalstu ienākumi var būt atbrīvoti no nodokļiem Spānijā.
• Profesionālas konsultācijas. Ja situācija ir sarežģīta, ieteicams konsultēties ar nodokļu ekspertiem, kuri pārzina starptautiskās un Spānijas nodokļu tiesības.

Spānijas nodokļu sistēma dažādiem ienākumiem

Saskaņā ar Spānijas likumiem pastāv dažādas ienākumu kategorijas, kurām tiek piemēroti dažādi nodokļu režīmi. Zemāk ir aprakstītas galvenās nodokļu kategorijas.

IRPF (Impuesto sobre la Renta de las Personas Físicas) – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Spānijas nodokļu rezidentiem šis nodoklis ir progresīvs un atkarīgs no kopējiem gada ienākumiem. Nerezidenti maksā fiksētu likmi, parasti 19% vai 24%, atkarībā no ienākumu veida un nodokļu statusa.

IS (Impuesto sobre Sociedades) – Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumiem, kas ir Spānijas rezidenti, standarta nodokļa likme ir 25%, lai gan dažos gadījumos tiek piemēroti īpaši režīmi un samazinātas likmes. Nerezidentiem, kas darbojas Spānijā caur pastāvīgu pārstāvniecību, tiek piemērots nodoklis tikai attiecībā uz šajā pārstāvniecībā gūto peļņu.

IP (Impuesto sobre el Patrimonio) – Mantiskā vērtība nodoklis

Spānijā var tikt piemērots mantiskās vērtības nodoklis, ja rezidenta īpašuma vērtība pārsniedz noteiktu likumā noteikto slieksni. Nerezidenti tiek aplikti ar šo nodokli tikai attiecībā uz īpašumu, kas atrodas Spānijā.

Secinājums: plānošana palīdz ietaupīt

Dubultā aplikšana ar nodokļiem Spānijā nav neizbēgama problēma, ja tiek izmantoti pieejamie mehānismi: starptautiskie līgumi, nodokļu atlaides un Spānijas iekšējās nodokļu priekšrocības. Lai izvairītos no kļūdām, ir svarīgi sekot izmaiņām likumdošanā, laikus apstiprināt nodokļu rezidenci un konsultēties ar ekspertiem.